"Dīvainība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē neparastu, savādu, negaidītu vai mazliet pārsteidzošu īpašību, darbību vai parādību. Var būt saistīts ar kaut ko mistisku, neizskaidrojamu vai atšķirīgu no normas.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas parādības kontekstā:
Mežā viņš sastapa tādu dīvainību — koku, kas auga spirālē.
2. Cilvēka uzvedības aprakstam:
Viņa dīvainības — piemēram, runāšana ar puķēm — bija visiem pazīstamas.
3. Situāciju raksturošanai:
Visa šī dīvainība ar pazudušajām zeķēm palika neizskaidrota.
Sinonīmi: savādība, dīvainums, neparastība, dīvainīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.