savādība
Savādība nozīmē neparastību, dīvainību, īpatnību — kaut ko, kas atšķiras no parastā, ierastā vai paredzamā, bieži vien radot brīnuma, negaidītības vai pat nelielas dīvainības iespaidu.
Piemēri:
1. Dabas parādības:
Ziemas zvaigznes spīdēja ar kādu savādību — tās šķita zilgnes un tuvākas.
2. Cilvēka raksturs:
Viņa runāja ar vieglu savādību, ik pa brīdim apstājoties, it kā klausītos kādas neredzamas balsis.
3. Satiksmes situācijā:
Ceļš caur mežu bija pilns savādības — te nu koka sakne šķērsoja ceļu, te pēkšņi atvērās skats uz ezeru.
Vārds nereti lietots, lai aprakstītu kaut ko maģisku, mīklainu vai neparasti aizraujošu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.