dīvainums
"Dīvainums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē kaut ko neparastu, savādu, negaidītu vai grūti izskaidrojamu — parasti ar nokrāsu noslēpumainības, brīnumainības vai nelīdzsvarotības.
Piemēri lietošanai:
1. Dabas parādības kontekstā:
Mežā iekļuvis, viņš juta noteiktu dīvainumu — koki šķita kā svešādi sakustējušies, bet apkārt valdīja pilnīgs klusums.
2. Cilvēka uzvedības/rīcības aprakstā:
Viņas vienmērīgajā raksturā šis pēkšņais dusmu izrādiens lika justies dīvainumam.
3. Situācijas/vides raksturojumā:
Vecajā mājā valdīja dīvainums: durvis pašas atvērās, bet nevarēja sadzirdēt ne kādu troksni, ne soļus.
Sinonīmi: savādība, dīvainība, neparastība, dīvainīgums.
Antonīmi: parastība, normālība, saprotamība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.