normālums
"Normālums" nozīme:
Tas apzīmē parastību, atbilstību vispārpieņemtām normām vai standartiem, kā arī dabisku, neizkropļotu stāvokli. Vārds bieži lietots, lai raksturotu kaut ko parastu, paredzamu vai atbilstošu sabiedrības vai dabas likumiem.
Piemēri:
1. Sociālā kontekstā:
Viņa uzvedībā bija pamanāms normālums – nekas ārpus ierastās rāmjos.
(Cilvēks rīkojas saskaņā ar vispārpieņemtām sociālajām normām.)
2. Dabas parādībās:
Pēc vētras normālums atgriezās tikai pēc dažām dienām.
(Daba atgriežas ierastajā, mierīgajā stāvoklī.)
3. Psiholoģijā/veselībā:
Ārsts apstiprināja, ka visi viņa asins analīžu rādītāji atbilst normālumam.
(Rādītāji atrodas pieņemtajās robežās.)
4. Ironiskā lietojumā:
Šajā haosā pat sīkākais normālums šķita kā brīnums.
(Parastās lietas situācijā, kur tās ir reti sastopamas.)
Sinonīmi: parastība, ierastība, regulāritāte, standartizētība.
Pretējās jēdzieni: nenormālums, anomālija, novirze, dīvainība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.