"Neokoloniālistisks" nozīmē jaunas formas koloniālisma politiku vai praksi, kurā valstis vai korporācijas (bieži vien attīstītās valstis) saglabā ietekmi un kontroli pār agrāk kolonizētajām vai ekonomiski atkarīgajām valstīm, neizmantojot tiešu militāru okupāciju, bet gan caur:
- ekonomisku spiedienu (parādi, starptautiskās finansu institūcijas),
- politisku iejaukšanos,
- kultūras dominanci (mediji, izglītība),
- resursu izsūkšanu.
Piemēri:
1. Ekonomiskā atkarība:
Ja attīstīta valsts piešķir aizdevumus nabadzīgai valstij ar nosacījumiem, kas liek tai atvērt savu tirgu ārvalstu korporācijām vai samazināt sociālos izdevumus, tā saglabājot ietekmi.
2. Kultūras un mediju dominēšana:
Globālu mediju korporāciju (piemēram, sociālo tīklu, filmu nozare) dominējošā loma, kas izplata konkrētu pasaules uzskatu un pakāpeniski nomaina vietējās kultūras vērtības.
3. Resursu izmantošana:
Lielas starptautiskas kompānijas darbība attīstīšanās valstīs, kur tās izmanto dabas resursus (piemēram, naftu, minerālus), bet lielāko peļņu izved ārpus valsts, atstājot vietējo iedzīvotāju labklājību nemainīgu vai pasliktinot vidi.
Šī prakse bieži tiek saukta par "neokoloniālismu", un tā ir kritiska jēdziens, lai aprakstītu mūsdienu globālās nevienlīdzības un atkarības mehānismus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.