prakse
prakse s.- Cilvēku darbība, kas nodrošina sabiedrības eksistenci un attīstību. Saistīt teoriju ar praksi. Pārbaudīt racionalizācijas priekšlikumu praksē.
- Pieredze, iemaņas kādā darbā. Viņam ir liela pedagoģiskā darba p.
- Praktiska darbība teorētisko zināšanu nostiprināšanai. Skolēnu vasaras p. Mācību p. Ražošanas p.
prakse -es, dsk. ģen. -šu, s.- Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu; arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība. parasti vsk.; filoz.
- Konkrētais darbs, darbība (parasti kādā nozarē, jomā). // Darbība, veicamo uzdevumu kopums (ārstam, juristam).
- Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'prakse' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.