prakse
"Prakse" nozīme īsumā:
Tas ir praksē iegūts pieredzes periods, kurā cilvēks (bieži students vai jauns speciālists) apgūst profesionālās prasmes, strādājot konkrētā darba vietā vai jomā. Prakse var būt obligāta (piemēram, studiju programmā) vai brīvprātīga, un tās mērķis ir teorētisko zināšanu pielietošana reālā darba vidē.
Piemēri:
1. Studenta prakse – Medīcīnas students strādā slimnīcā, lai iegūt praktiskās iemaņas.
2. Profesionālā prakse – Jurists pirms pilntiesīgu advokāta statusa iegūšanas veic divu gadu praksi advokātu birojā.
3. Starppratikums – Inženierijas students vasarā strādā uzņēmumā, lai apgūtu tehnoloģijas nozares specifiku.
Sinonīmi: prakses periods, apmācība, stažēšanās, treniņš.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.