Neiznīcība nozīmē mūžīgumu, nemirstību, spēju neiznīkt — tas ir stāvoklis, kad kaut kas nevar tikt iznīcināts, pazust vai beigties.
Piemēri:
1. Filozofijā / reliģijā
Daudzās reliģijās tiek mācīts, ka dvēselei piemīt neiznīcība.
(T.i., dvēsele nemirst, tā pastāv mūžīgi.)
2. Dabā / fizikā
Saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu, enerģija piemīt neiznīcībai — tā tikai pārveidojas.
(Enerģija nevar pazust bez pēdām.)
3. Pārnestā nozīmē (par idejām, mākslu)
Šī dzejnieka darbi ir atstājuši neiznīcīgu iespaidu literatūrā.
(To nozīme un ietekme ir mūžīga, tā neizzūd.)
Sinonīmi: nemirstība, mūžīgums, nezūdamība.
Pretējais vārds: iznīcība, pārejamība, mirstība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.