mirstība

Mirstība ir cilvēka (vai dzīva būtne) stāvoklis, kurā viņš ir pakļauts nāvei, tas ir, var nomirt. Tas pretstatā nemirstībai, kas nozīmē mūžīgu dzīvi bez nāves.

Īsumā:
Mirstība = spēja vai liktenis nomirt; ierobežots dzīves laiks.

Piemēri lietojumā:

1. Filozofijā/dzīvesziņā:
"Mirstība ir cilvēka liktenis, kas liek mums vērtēt katru dienu."

2. Mākslā/mitoloģijā:
"Sengrieķu dieviem piemīt nemirstība, bet cilvēkiem — mirstība."

3. Ikdienas runā:
"Viņš saprata savu mirstību, kad saslima ar nopietnu slimību."

4. Reliģiskā kontekstā:
"Daudzās reliģijās mirstība tiek uzskatīta par pāreju uz citu esamību."

Sinonīmi: nāvīgums, pārejamība, ierobežotā dzīvība.

Įrašas
Paaiškinimas	Mirstība ir cilvēka (vai dzīva būtne) stāvoklis, kurā viņš ir pakļauts nāvei, tas ir, var nomirt. Tas pretstatā nemirstībai, kas nozīmē mūžīgu dzīvi bez nāves. Īsumā: Mirstība = spēja vai liktenis nomirt; ierobežots dzīves laiks. Piemēri lietojumā: 1. Filozofijā/dzīvesziņā: "Mirstība ir cilvēka liktenis, kas liek mums vērtēt katru dienu." 2. Mākslā/mitoloģijā: "Sengrieķu dieviem piemīt nemirstība, bet cilvēkiem — mirstība." 3. Ikdienas runā: "Viņš saprata savu mirstību, kad saslima ar nopietnu slimību." 4. Reliģiskā kontekstā: "Daudzās reliģijās mirstība tiek uzskatīta par pāreju uz citu esamību." Sinonīmi: nāvīgums, pārejamība, ierobežotā dzīvība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.