neirastēniķis
Neirastēniķis (no grieķu valodas: neuron — "dzīsla, nervs" + astheneia — "vājums") ir cilvēks, kas cieš no neirastēnijas — nervu sistēmas funkcionāla traucējuma, ko raksturo:
1. Paaugstināta noguruma un vājuma sajūta (garīgi un fiziski).
2. Izklaidība, koncentrēšanās grūtības.
3. Emocionāla nestabilitāte (draudmīlība, asirdzība, biežas garastāvokļa maiņas).
4. Fiziskas sāpes (galvassāpes, muskuļu sāpes, miega traucējumi).
Šī stāvokļa cēlonis bieži ir ilgstošs stress, pārmērīga slodze vai emocionāls pārpūle.
Piemēri lietojumam:
1. Medicīniskā kontekstā:
"Pēc ilgstošā darba spriedzes un bezmiega viņš atgriezās pie ārsta ar neirastēniķa simptomiem."
2. Ikdienas sarunā (biežāk vēsturiski vai metaforiski):
"Vecākajā literatūrā var atrast tēlus, kas attēloti kā tipiski neirastēniķi — jutīgi un notriekti pilsētas haosā."
3. Psiholoģiskā aprakstā:
"Viņa kļuva par neirastēniķi pēc ilgstošām ģimenes konfliktu sērijām, zaudējot spēju efektīvi darboties."
Vēsturiska piezīme:
Termins bija plaši lietots 19. gs. beigās — 20. gs. sākumā (īpaši literatūrā un medicīnā), mūsdienās medicīnā vairāk lieto precīzākus diagnosticējumus (piemēram, izdegšanas sindroms, trauksmes vai depresijas traucējumi). Tomēr tas saglabājies kā apzīmējums cilvēkam ar hronisku nervu izčilāšanos un psihosomatiskiem simptomiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.