nestabilitāte
"Nestabilitāte" nozīme īsumā:
Tas apzīmē nestāvīgu, mainīgu vai nepastāvīgu stāvokli, kurā sistēma, objekts vai situācija ir neizlīdzināta, viegli pakļaujas izmaiņām, sabrukumam vai nekontrolētai attīstībai.
Piemēri:
1. Politiskā nestabilitāte – valstī notiek bieži valdības maiņas, protesti vai nemieri, kas traucē ilgtspējīgu attīstību.
Piemērs: "Pēc apvērsuma valstī iestājās ilgstoša politiskā nestabilitāte."
2. Ķīmiskā nestabilitāte – viela ātri reaģē ar apkārtējo vidi, sadalās vai kļūst bīstama.
Piemērs: "Šī savienojuma nestabilitāte liek to uzglabāt īpašos apstākļos."
3. Emocionāla nestabilitāte – cilvēkam ir neparedzamas un straujas garastāvokļa izmaiņas.
Piemērs: "Pēc traumatiskā piedzīvojuma viņš cieta no emocionālas nestabilitātes."
4. Ekonomiskā nestabilitāte – valūtas kursi, cenas vai tirgi strauji svārstās.
Piemērs: "Krīzes laikā ekonomiskā nestabilitāte skāra visus iedzīvotājus."
Sinonīmi: nepastāvīgums, nevienlīdzība, šūpošanās, mainīgums.
Pretējs termins: stabilitāte (noturība, līdzsvars).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.