"Mūžvecs" latviešu valodā nozīmē ļoti vecs cilvēks, vecis, vecenītis — tas ir, cilvēks, kas ir sasniedzis ļoti augstu vecumu.
Vārds ir veidots no vārdiem "mūžs" (dzīves ilgums) un "vecs", tāpēc tas burtiski nozīmē "cilvēks, kas ir nodzīvojis veselu mūžu".
Piemēri lietojumam:
1. "Ciema mūžvecs vēl ar spīti strādā dārzā katru rītu."
(Ciema ļoti vecais vīrietis joprojām katru rītu strādā dārzā.)
2. "Mūžveci stāsti par pagātni vienmēr bija aizraujoši."
(Ļoti vecā cilvēka stāsti par pagātni vienmēr bija interesanti.)
3. "Viņš jau ir mūžvecs, bet prāts vēl asais."
(Viņš jau ir ļoti vecs, bet prāts vēl ir ass.)
Vārds nereti lietots ar cienījuma un maiguma nokrāsu, lai apzīmētu gados vecu, pieredzējušu cilvēku, nevis vienkārši kā neitrālu aprakstu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.