Muižniecība ir vēsturisks termins, kas Latvijas kontekstā apzīmē:
1. Lielu lauku īpašumu ar centra saimniecību (muižu), kurā līdz 19./20. gs. pastāvēja kāpšana (dzimtcilvēku pakļautība muižas īpašniekam).
2. Muižu kā sociāli ekonomiskas institūcijas kopumu un ar to saistīto dzīvesveidu.
Īsumā: tas ir sistēma, kurā muižas īpašnieks (bruņinieks, muižnieks) valda pār zemniekiem un viņu darbu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēstures kontekstā:
"Vidzemes muižniecība 18. gadsimtā attīstījās, balstoties uz lauksaimniecību un dzimtcilvēku darbu."
2. Kultūras mantojuma aprakstā:
"Latgales muižniecības arhitektūru raksturo koka apbūve un nocietinājumi."
3. Sociālās attiecību raksturošanā:
"Muižniecības laikā zemnieku tiesības bija ļoti ierobežotas."
Saistītie jēdzieni:
- Muiža – konkrētais īpašums.
- Muižnieks – īpašnieks.
- Kāpšana – pakļautības sistēma.
Termins bieži sastopams vēstures aprakstos, mantojuma pētījumos un literatūrā par laiku pirms dzimtbūšanas atcelšanas (19. gs. vidū Latvijā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.