apbūve
"Apbūve" nozīme:
Tas ir process vai rezultāts, kad kāda teritorija (piemēram, brīva zeme, lauks vai nepietiekami izmantota vieta) tiek apbūvēta ar ēkām, infrastruktūru vai citām būvēm. Bieži lieto plānošanas, nekustamā īpašuma vai pilsētvides kontekstā.
Piemēri:
1. Pilsētvides attīstībā:
"Pilsētas nomalē notiek aktīva apbūve — tur uzceļ jaunus dzīvojamās īpašumus un veikalus."
2. Zemes izmantošanā:
"Lauksaimniecības zeme tika pārveidota par rūpniecības zonu, veicinot blīvu apbūvi."
3. Negatīvā kontekstā (pārmērīga):
"Dabas aizsardzības organizācijas protestē pret meža teritorijas apbūvi ar vasarnīcām."
Saistītie jēdzieni: pilsētbūvniecība, infrastruktūra, zemes izmantošana, būvniecība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.