"Muižnieks" nozīme:
Tas ir vīriešu dzimtes latviešu vārds, kas apzīmē muižas īpašnieku vai zemnieku (vēsturiski – lielzemes īpašnieku, bieži vien ar augstāku sociālo statusu). Vārds cēlies no vārda "muiža" (laukaimniecības vai dzīvojamā īpašuma komplekss).
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimtā muižnieks pārvaldīja plašas zemes un dzīvoja greznā kungu mājā."
2. Mūsdienās (kā uzvārds vai metaforiski):
"Viņš ir pēdējais no vecās muižnieku dzimtas, kas vēl uztur savu īpašumu."
"Kaimiņš jokā sauc sevi par muižnieku, jo viņam ir liela dārza zemes gabals."
Papildus informācija:
- Sieviešu dzimtes forma: "muižniece".
- Vārds var būt gan faktisks apzīmējums, gan ironisks (piemēram, par cilvēku, kas uzvedas pārāk augstprātīgi).
- Latviešu literatūrā (piemēram, dzejā vai stāstos) bieži sastopams, lai raksturotu sociālās šķiras vai vēsturisko videi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.