"Moceklis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš cieš vai ir pakļauts smagām pārbaudēm, ciešanām, grūtībām — bieži vien ar niansi par nepelnītām vai nežēlīgām ciešanām. Tas var attiekties gan uz fiziskām, gan garīgām mokām.
Piemēri:
1. Vēsturisks/religiisks konteksts:
"Viduslaikos inkvizīcijas upuri kļuva par mocekļiem, cietot nežēlīgas spīdzināšanas."
2. Ikdienas pārnestā nozīmē (humoristiski vai dramatiski):
"Pēc astoņu stundu ilgas sapulces viņš jūtās kā moceklis, spītīgi klausoties atkārtotus argumentus."
"Mācību gada beigās studenti kļūst par mocekļiem eksāmenu spriedzes laikā."
3. Literatūrā/mākslā:
"Romāna varonis ir dvēseles moceklis, meklējot patiesību zaudējot visu."
Skaidrojums:
Vārds cēlies no darbības vārda "mocīt" (radīt sāpes, grūtības). Līdzīgas nozīmes sinonīmi: ciešanas (kā process), upuris, cietējs.
Būtībā "moceklis" ne vienmēr nozīmē nāvi — tas uzsver ilgstošu ciešanu un izturību grūtos apstākļos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.