cietējs

"Cietējs" nozīme:
Persona, kas cieš (fiziski vai garīgi), upuris, nelaimīgais, kas pārdzīvo mokas, nelaimes vai apspiešanu.

Piemēri:

1. Vēsturiski / reliģiski:
Kristiešu mākslā Jēzus bieži attēlots kā cietējs – cilvēks, kas cietis par cilvēces grēkiem.

2. Sociāli / politiski:
Represiju laikā daudzi nevainīgi cilvēki kļuva par režīma cietējiem.

3. Ikdienas lietojumā:
Pēc avārijas viņš ilgi bija cietējs – pārdzīvoja sāpes un garīgas ciešanas.

Sinonīmi: upuris, mocītais, nelaimes cietušais.
Antonīmi: vainīgais, mocītājs, agresors.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'cietejs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Cietējs" nozīme: Persona, kas cieš (fiziski vai garīgi), upuris, nelaimīgais, kas pārdzīvo mokas, nelaimes vai apspiešanu. Piemēri: 1. Vēsturiski / reliģiski: Kristiešu mākslā Jēzus bieži attēlots kā cietējs – cilvēks, kas cietis par cilvēces grēkiem. 2. Sociāli / politiski: Represiju laikā daudzi nevainīgi cilvēki kļuva par režīma cietējiem. 3. Ikdienas lietojumā: Pēc avārijas viņš ilgi bija cietējs – pārdzīvoja sāpes un garīgas ciešanas. Sinonīmi: upuris, mocītais, nelaimes cietušais. Antonīmi: vainīgais, mocītājs, agresors.