"Mirēja" ir darbības vārda "mirt" pagātnes laika forma, kas nozīmē "viņš/viņa mira" vai "viņš/viņa nomira". Tas apzīmē dzīvības beigas.
Piemēri:
1. Viņš mirēja mierīgi savās mājās.
(Nobeidza dzīvi dabiskā veidā.)
2. Senais ozols mirēja pēc vētras.
(Pārtrauca pastāvēt, izsīka; bieži lietots arī par augiem, tradīcijām u.tml.)
3. Dzejnieks mirēja jauns, bet viņa dzeja dzīvo mūžīgi.
(Fiziskā nāve, bet mantojums paliek.)
Piezīme:
Vārds "mirēja" literārajā valodā var tikt lietots arī pārnestā nozīmē – piemēram, par ideju, paražu, sajūtas izzušanu (piemēram: "Viņa cerības lēnām mirēja"). Ikdienas sarunvalodā biežāk lieto "nomira" vai "beidza dzīvi".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.