mīlulis
"Mīlulis" ir latviešu valodas samazinājuma vārds no "mīļais" vai "mīļā", ko lieto kā maigo, mīlošu uzrunu vai iesauku personai, kuru jūtama pieķeršanās vai mīlestība.
Nozīme īsumā:
Tas ir maigs, intīms vārds, ko izmanto, lai izteiktu mīlestību, maigu pieķeršanos, sirsnību, bieži vien runājot ar bērnu, partneri, mīļoto cilvēku vai pat mājdzīvnieku.
Piemēri lietojumam:
1. Runājot ar bērnu:
"Nāc šurp, mīluli, es tev pastāstīšu pasaku."
2. Runājot ar partneri / mīļoto:
"Labrīt, mīluli! Kā tu šodžņu guļi?"
"Paldies par visu, mīluli – tu esi vislabākais."
3. Kā maiga iesauka mājdzīvniekam:
"Mīluli, nāc ēst!" (runājot ar kaķi vai suni).
4. Izsmejoši vai ironiski (retāk, atkarībā no intonācijas):
"Nu, mīluli, kā tad mums šodien gāja darbā?" (ja draugs ir kaut ko sabojājis).
Svarīgi:
Vārds "mīlulis" ir ļoti neformāls un lietots gandrīz vienīgi tuva aprindā – ģimenē, starp draugiem vai mīļotajiem. Tas nes atklātu maigu, sirsnīgu nokrāsu, un to reti lieto oficiālā vai svešā vidē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.