mietpilsonība
Mietpilsonība ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kas dzīvo pilsētā, bet nav tās pastāvīgs iedzīvotājs — bieži vien mājokli īrē, nav saistīts ar pilsētu ar dzimšanu vai ilgtermiņa saistībām, un varētu to pamest, ja apstākļi mainītos. Šis termins nereti lietots ar negatīvu nokrāsu, lai norādītu uz virspusēju piederības sajūtu vai trūkumu.
Piemēri lietojumam:
1. Sociāli ekonomisks konteksts:
“Viņš dzīvo Rīgā jau piecus gadus, bet jūtas kā mietpilsonis — nav nekādu sakaru ar apkārtni, dzīvokli tikai īrē un domā tikai par darbu.”
2. Psiholoģisks/identitātes konteksts:
“Mūsdienu lielpilsētās daudzi jaunieši kļūst par mietpilsoņiem: dzīvo pagaidu dzīvokļos, nedara ieguldījumu kopienā un vienmēr gatavi doties uz citu vietu.”
3. Kritiskā/pārspīlēta nozīme:
“Pēc desmit gadiem šajā pilsētā viņš joprojām ir tikai mietpilsonis — ne zied koku, ne piedalās kopējos pasākumos.”
Ekvivalenti citās valodās:
- Angļu: transient citizen, rentier citizen (kontekstā atkarīgs)
- Krievu: временный житель, квартиросъёмщик (bet ar sociālu nozīmi)
Termins atspoguļo pilsētvidēs radušos mobilitāti un anonimitāti, kur cilvēka saikne ar vietu kļūst funkcionāla, nevis emocionāla.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.