mietpilsonis
"Mietpilsonis" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas dzīvo pilsētā (pilsētnieku), bet bieži ar negatīvu nokrāsu — tas norāda uz cilvēku ar šauru redzesloku, materiālistisku domāšanu, pārlieku pieķērušos pie pilsētas ērtībām un virspusējām vērtībām.
Īsi:
Tas ir pilsētnieks ar ierobežotu, konvencionālu dzīves uzskatu, kurš izvairās no lielām pārmaiņām, bieži vien ir piesardzīgs, konservatīvs un pārāk pieķēries materiālajām lietām.
Piemēri lietojumā:
1. Sarunvalodā:
"Viņš ir tipisks mietpilsonis — visu laiku uztraucas tikai par savu dzīvokli, mašīnu un kārtīgi apgrieztu zāli, bet par pasaules problēmām nedomā."
2. Literatūrā/rakstniecībā:
"Rakstnieks savā stāstā izsmēja mietpilsoņu sabiedrību, kas bailīgi pieķērusies pie rutīnas un tukšām formām."
Vēsturiski termins cēlies no vācu valodas (Spießbürger) un 19.–20. gadsimtā tika lietots, lai raksturotu buržuāzijas šaurprātīgo pārstāvi. Mūsdienās tas var nozīmēt arī cilvēku, kas izvairās no riska, dzīvo "kastītē" un pārāk vērtē sociālo normu ievērošanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.