mērenība
Mērenība nozīmē:
1. Pietiekamība, ne pārmērība – dzīvesveids, kurā izvairās no ekstrēmiem, liekas un izšķērdības.
2. Paškontrole – spēja ierobežot savas vēlmes, emocijas vai rīcību.
3. Atturība – īpaši attiecībā uz alkoholu, ēdienu vai materiālajām lietām.
Piemēri:
1. Dzīvesveidā:
Viņš dzīvo ar mērenību – nēsā vienkāršas drēbes, ēd vienkāršu ēdienu un izvairās no greznībām.
2. Uzturā:
Pēc svara zaudēšanas viņa izrādīja lielu mērenību, ēdot tikai mazas porcijas un izvairoties no saldumiem.
3. Emocijās:
Neskatoties uz provokācijām, viņš saglabāja mērenību savās atbildēs un nezaudēja savaldīšanos.
4. Vēsturiski/pārnesenā nozīmē:
Aristotelis uzskatīja mērenību par zelta vidusceļu starp pārlieku daudz un pārāk maz.
Sinonīmi: atturība, savaldība, pieticība, vidusceļš.
Pretējās jēdzieni: pārmērība, izšķērdība, alkatība, neatturība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.