"Melanholiķis" ir cilvēks, kurš ir tieksmīgs uz melanholiju — dziļām, ilgstošām un bieži skumjām, pārdomīgām vai noskaņotām garastāvokļa pazemēm. Šis termins bieži apzīmē kādu, kurš ir nopietns, introspektīvs un ar pastāvīgu skumju vai garīgas satraukuma pieskaņu.
Piemēri:
1. Literatūrā:
Dostojevska romāna "Noziegums un sods" galvenais varonis Rodions Raskoļņikovs ir tipisks melanholiķis — viņš ir apsēsts ar savām morālām dilemma, izolēts un pārņemts ar izmisuma un grēka izjūtām.
2. Ikdienā:
Pēc zaudējuma viņš kļuva par melanholiķi — vairs neieraudzīja jautrību pasaulē, bieži pavadīja stundas, raudzoties logā un domājot par pagātni.
3. Vēsturiskā kontekstā:
Dāņu astronoms Tihho Brahe tika raksturots kā melanholiķis, kas, iespējams, ietekmēja viņa precīzos, bet arī apsēstos pētījumus par debesīm.
Sinonīmi: skumjš cilvēks, drūms, pārdomīgs, nostājies sevī.
Antonīmi: optimists, jautrinieks, dzīvespriecīgs cilvēks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.