"Mānis" ir latviešu vārds, kas nozīmē mēness (debess ķermenis) vai mēneša gaisma. Tas ir dzejisks vai senatnīgs apzīmējums, ko lieto literatūrā, tautasdziesmās un dzejā.
Piemēri:
1. Tautasdziesmā:
"Spīd mānis, spīd saulīte,
Abi vienlaicīgi."
(Šeit "mānis" simbolizē mēnesi kā gaismas avotu.)
2. Dzejā (piemēram, Rainis):
"Mānis gaisā zeltījās,
Vējš klusi lūrēja."
(Attēlots mēness debesīs.)
3. Mūsdienu lietojumā (retāk):
"Šovakar mānis spīdēja tik spilgti, ka pat zvaigznes blāvi."
(Dzejiska izteiksme par mēnesi.)
Papildus informācija:
Vārds "mānis" ir saistīts ar seno baltu mitoloģiju, kur Mānis (kā personifikācija) dažkārt tika uzskatīts par mēness dievību. Mūsdienās tas galvenokārt saglabājies folklorā un mākslas valodā, bet ikdienas sarunvalodā parasti lieto vārdu "mēness".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.