personifikācija

Personifikācija ir literārs paņēmiens, kurā nedzīvām lietām, dzīvniekiem vai abstraktām jēdzieniem piešķiras cilvēka īpašības (domas, jūtas, rīcība, raksturs).

Īsumā:
Tas ir metaforas veids, kurā "necilvēks" tiek attēlots kā cilvēks.

Piemēri:
1. "Vējš čukstēja mežā."
→ Vējam (nedzīvam parādībai) piešķirta cilvēka spēja čukstēt.

2. "Laiks skrien."
→ Abstraktam jēdzienam "laiks" piešķirta cilvēka īpašība skriet.

3. "Saule smaidīja no debesīm."
→ Saulei (debess ķermenim) piešķirts cilvēka smaids.

4. "Bailes viņam sāka knābīt dvēseli."
→ Abstraktai emocijai "bailes" piešķirta cilvēka darbība knābīt.

Lietojums: bieži sastopams dzejā, pasakās, sakāmvārdos, lai radītu tēlainību un emocionālu iedarbību.

Įrašas
Paaiškinimas	Personifikācija ir literārs paņēmiens, kurā nedzīvām lietām, dzīvniekiem vai abstraktām jēdzieniem piešķiras cilvēka īpašības (domas, jūtas, rīcība, raksturs). Īsumā: Tas ir metaforas veids, kurā "necilvēks" tiek attēlots kā cilvēks. Piemēri: 1. "Vējš čukstēja mežā." → Vējam (nedzīvam parādībai) piešķirta cilvēka spēja čukstēt. 2. "Laiks skrien." → Abstraktam jēdzienam "laiks" piešķirta cilvēka īpašība skriet. 3. "Saule smaidīja no debesīm." → Saulei (debess ķermenim) piešķirts cilvēka smaids. 4. "Bailes viņam sāka knābīt dvēseli." → Abstraktai emocijai "bailes" piešķirta cilvēka darbība knābīt. Lietojums: bieži sastopams dzejā, pasakās, sakāmvārdos, lai radītu tēlainību un emocionālu iedarbību.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.