maltusisms
"Maltusisms" (angļu: Malthusianism) ir idejas, kas balstās uz britu ekonomista Tomasa Maltusa (1766–1834) teoriju. Viņš savā darbā "An Essay on the Principle of Population" (1798) apgalvoja, ka:
1. Iedzīvotāju skaits tiecas augt ģeometriskā progresijā (piemēram, 1, 2, 4, 8, 16...).
2. Pārtikas resursi pieaug tikai aritmētiskā progresijā (piemēram, 1, 2, 3, 4, 5...).
3. Tāpēc galu galā iedzīvotāju skaits pārsniegs resursu pieejamību, radot badu, nabadzību un sociālas krīzes.
Maltusisms uzskata, ka bez iedzīvotāju skaita ierobežojumiem (kā bada, epidēmijas, karš) cilvēce neizbēgami saskarsies ar katastrofālu resursu trūkumu.
Piemēri maltusismam:
1. Vēsturisks piemērs:
Īrijas kartupeļu bads (1845–1849) dažkārt tiek minēts kā maltusisma ilustrācija — strauji augošā iedzīvotāju skaita apstākļos lauksaimniecības krīze noveda pie masveida badā nāves.
2. Mūsdienu diskusijas:
"Pārapdzīvotības" (overpopulation) bailes 20.–21. gadsimtā, kad tiek brīdināts, ka Zemes resursi (ūdens, enerģija, zemes) var nepietikt, ja iedzīvotāju skaits turpinās augt. Piemēram, grāmata "The Population Bomb" (1968) prognozēja masveida badu 1970.–1980. gados.
3. Politiskas idejas:
Dažas valstis (piemēram, Ķīna) ieviesa viena bērna politiku, lai ierobežotu iedzīvotāju skaita pieaugumu — dažkārt uzskatāma par maltusisma ietekmi.
4. Kritika un attīstība:
Mūsdienās maltusismu bieži kritizē, jo tehnoloģiskie uzlabojumi (zaļā revolūcija, efektīvāka lauksaimniecība) ir palielinājuši pārtikas ražošanu vairāk nekā Maltuss prognozēja. Tomēr tā atbalstītāji norāda uz vides degradāciju un klimata pārmaiņām kā mūsdienu maltusisma izpausmēm.
Īsumā: Maltusisms ir pesimistisks skatījums uz attiecībām starp iedzīvotāju skaitu un resursiem, uzsverot nepieciešamību kontrolēt iedzīvotāju skaita pieaugumu, lai izvairītos no katastrofas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.