ļepausis
"Ļepausis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas ļoti lēni kustas, darbojas vai domā — tas ir, lēnumu vai gausumu izsakošs sinonīms, līdzīgi kā "lēna gājiena cilvēks", "gaušis" vai "nūģis".
Īss skaidrojums:
Tas bieži tiek lietots ar negatīvu nokrāsu, lai norādītu uz kāda lēnumu, neveiklību vai pārāk lēnu reakciju.
Piemēri lietojumā:
1. Ikdienas sarunā:
"Nesteidzies, viņš jau ir tāds ļepausis — vienmēr kavējas."
2. Rakstveidā (piemēram, stāstā):
"Bērns bija īsts ļepausis: kamēr citi jau bija apģērbušies, viņš vēl meklēja savu cepuri."
3. Humoristiskā kontekstā:
"Mūsu kaķis ir ļepausis — pēc piena poda iet kā pa ledu."
Sinonīmi: gausis, nūģis, lēnais, brežģis.
Antonīmi: ašs, veikls, žigls, straujš.
Vārds "ļepausis" cēlies no pamatvārda "lēns" ar izskaņu "-pausis", kas pastiprina nozīmi (līdzīgi kā "miega pūsis" no "miegains"). Tas ir tipisks folklora un ikdienas valodas vārds, retāk lietots oficiālās runās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.