"Literatūrvēsture" ir zinātnes nozare, kas pēta literatūras attīstību laika gaitā — tās periodus, virzienus, autoru daiļradi, nozīmīgākos darbus un to saistību ar sabiedrību, kultūru un vēsturi. Tā analizē, kā literatūra mainās un ietekmē laikmetus, kā arī izpēta literatūras teorijas un kritiku.
Piemēri literatūrvēsturiskiem periodiem/virzieniem Latvijas kontekstā:
1. Latviešu romantisms (19. gs. vidus)
Piemērs: Ausekļa dzeja, kas izmanto tautasdziesmu motīvus un romantisku tēlu.
2. Realisms (19. gs. beigas — 20. gs. sākums)
Piemērs: Rūdolfs Blaumaņa luga "Ugunī", kas attēlo lauku dzīves sociālās problēmas.
3. Modernisms (20. gs. 20.—30. gadi)
Piemērs: Aleksandra Čaka dzejoļi (piemēram, "Mūžības skartie"), kas raksturīgi ar individualitātes un pilsētas tēmu pārstrādi.
Literatūrvēsture ietver arī:
- Periodizāciju (piemēram, Latviešu literatūras atmoda, Padomju laika literatūra).
- Ietekmes pētīšanu (kā ārzemju virzieni ietekmējuši latviešu autorus).
- Žanru attīstību (stāstu, dzejoļu, dramu evolūcija).
Tā sniedz sistemātisku izpratni par to, kāpēc un kā literatūra veidojusi mūsu kultūras identitāti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.