modernisms
"Modernisms" (latviski modernisms) ir plašs mākslas, literatūras, arhitektūras un kultūras virzienu kopums, kas attīstījās 19. gs. beigās – 20. gs. pirmajā pusē kā reakcija uz tradicionālajām formām un vērtībām. Tas centās pārkāpt iepriekšējās normas, eksperimentēt ar jaunām izteiksmes formām un atspoguļot mainīgo pasauli (industrializācija, pilsētu pieaugums, psiholoģiskie atklājumi).
Galvenās iezīmes:
- Formu un satura radikāla pārkāpšana
- Individualitātes un subjektivitātes uzsvars
- Eksperimenti ar struktūru, valodu, materiāliem
- Attiecības pret laiku, apziņu, realitāti
Piemēri no dažādām jomām:
1. Literatūrā – Virdžīnijas Vulfa "Uz majas" (straumējošās apziņas tehnika), Džeimsa Džoisa "Uliss" (monologs, laika deformācija).
2. Arhitektūrā – Funkcionalisms, Bauhaus skola (vienkāršība, ģeometriskas formas, jauni materiāli kā stikls un betons).
3. Mākslā – Kubisms (Pikaso), abstraktais ekspresionisms, futurisms (kustības un ātruma attēlošana).
4. Mūzikā – Arnolda Šēnberga atonālā mūzika, Igora Stravinska ritmisko struktūru pārkāpšana.
Svarīgi: Modernisms nav viens vienots stils, bet gan dažādu virzienu kopums (piemēram, ekspresionisms, dadaisms, sirreālisms u.c.), kurus vieno vēlme pārveidot mākslu un sabiedrību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.