"Lielmutība" nozīme:
Tas ir reti lietots vārds, kas apzīmē pārspīlētu lepnumu, iedomību, augstprātību vai pārāk lielu pašapziņu. Būtībā tas ir pārāk liela pašnovērtējuma vai uzpūsta sava nozīme izjūta, kas bieži vien izpaužas kā uzstāšanās, nepieduršanās vai pārliecība par savu pārākumu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā personā:
"Viņa lielmutība noveda pie kara, jo viņš atteicās klausīt padomus un uzskatīja sevi par neaizskaramu."
2. Ikdienas situācijā:
"Pēc pirmās uzvaras viņa lielmutība kļuva neciešama – viņš vairs nesveicināja kolēģus un ignorēja kritiku."
3. Allegorisks piemērs:
"Mītā par Ikaru viņa lielmutība izpaudās kā vēlme lidot pārāk tuvu saulei, noraidot tēva brīdinājumus."
Sinonīmi: iedomība, augstprātība, tūpība, uzpūstība.
Antonīmi: pazemība, vienkāršība, pieticība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.