liekuļotāja

"Liekuļotājs" (vārda sieviešu dzimtes forma: liekuļotāja) nozīmē cilvēks, kas nodarbojas ar liekuļošanu — tas ir, tukšs runātājs, pļāpīga persona, kas runā bez satura, niekus vai muļķības.

Īsāk sakot: tukšrunis, pļāpa, niekuļš.

Piemēri lietojumam:
1. Viņš ir īsts liekuļotājs — stundām var stāstīt par neko.
2. Neklausies to liekuļotāju, viņš tikai izplata baumas.
3. Sarunā viņa izrādījās kāda liekuļotāja, kas nepārtraukti pļāpāja par sīkumiem.

Etimoloģija: Vārds cēlies no darbības vārda "liekuļot" (tukš runāt, pļāpāt), kas savukārt radies no "lieks" (nevajadzīgs, pārlieku).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'liekulotaja' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Liekuļotājs" (vārda sieviešu dzimtes forma: liekuļotāja) nozīmē cilvēks, kas nodarbojas ar liekuļošanu — tas ir, tukšs runātājs, pļāpīga persona, kas runā bez satura, niekus vai muļķības. Īsāk sakot: tukšrunis, pļāpa, niekuļš. Piemēri lietojumam: 1. Viņš ir īsts liekuļotājs — stundām var stāstīt par neko. 2. Neklausies to liekuļotāju, viņš tikai izplata baumas. 3. Sarunā viņa izrādījās kāda liekuļotāja, kas nepārtraukti pļāpāja par sīkumiem. Etimoloģija: Vārds cēlies no darbības vārda "liekuļot" (tukš runāt, pļāpāt), kas savukārt radies no "lieks" (nevajadzīgs, pārlieku).