"Lempīgums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē izpalīdzību, pakļāvību, padevību vai pārāk lielu piekāpību, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — cilvēks, kurš pārāk daudz piekāpjās vai pakļaujas citiem, zaudējot savu pašcieņu vai principus.
Piemēri:
1. Vienkāršs teikums:
"Viņa lempīgums darbā noveda pie tā, ka kolēģi viņu pastāvīgi izmantoja."
2. Raksturojumā:
"Pēc ilgstošas attiecībās viņš saprata, ka viņa lempīgums bija iemesls, kāpēc partneris viņu nepienāca nopietni."
3. Padomā:
"Dažreiz lempīgums tiek sajaukts ar laipnību, taču tas vairāk atspoguļo vājumu nekā labestību."
Sinonīmi: padevība, pakļāvība, piekāpība, bezgriba.
Antonīmi: neatkarība, stingrība, pašnoteikšanās, principialitāte.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.