Lauciene
"Lauciene" latviešu valodā ir vietvārds, kas apzīmē vairākas apdzīvotas vietas Latvijā. Tas ir sievišķa dzimtes lietvārds, kas locās kā "lape" (piemēram, _Laucienē_, _no Laucienes_).
Galvenās nozīmes:
1. Lauciene — lielākā un pazīstamākā ir ciems Talsu novadā, Kurzemē, vēsturiski zināma kā Laucienes muižas centrs.
2. Lauciene — cits ciems ar tādu pašu nosaukumu, piemēram, Alūksnes novadā (Vidzemē).
Piemēri lietojumā:
1. "Vasarā braucām ciemos pie radiem Laucienē."
(norāda uz konkrētu vietu — piemēram, Talsu novada Laucieni)
2. "Laucienes pamatskola ir viena no novada lielākajām."
(runā par iestādi, kas atrodas šajā vietā)
3. "Latvijas kartē ir vairākas Laucienes — viena Kurzemē, otra Vidzemē."
(uzsver, ka šis vietvārds atkārtojas)
Īss skaidrojums:
"Lauciene" ir tipisks latviešu vietvārds, kas cēlies, iespējams, no personvārda "Lauciens" vai arī saistīts ar vārdu "lauks" (atklāta vieta). Tā kā tas ir ģeogrāfisks nosaukums, tam nav citas nozīmes ārpus vietu apzīmēšanas. Rakstot, to pieņemts lietot ar lielo sākumburtu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.