"Ķeizars" ir latviskais vārds, kas nozīmē augstākais valdnieks, monarhs, imperators (īpaši Romas impērijas vai vēlāko impēriju valdnieks). Tas cēlies no latīņu vārda "Caesar", kas sākotnēji bija Jūlija Cēzara uzvārds, bet vēlāk kļuva par titulu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks: "Senajā Romā ķeizars bija augstākais varas nesējs."
2. Pārnestā nozīmē: "Uzņēmumā viņš izturas kā pats ķeizars — nepieņem nevienu pretdomu."
3. Konkrēti vēstures personāžas: "Krievijas ķeizars Pēteris I veica plašas reformas."
Saistītie vārdi:
- Ķeizariene — ķeizara sieva vai valdniece.
- Ķeizarība — impērija, ķeizara vara.
- Ķeizarisks — raksturīgs ķeizaram, majestātiskš.
Vārds lietots arī dažos salikteņos, piemēram, "ķeizargrēks" (ambiciozs, varas kāres plāns) vai "ķeizarzirgs" (senās Romas cirka zirgs). Mūsdienās vārds reti lietots oficiālā kontekstā, bet saglabājies vēstures aprakstos, literatūrā un pārnestajā nozīmē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.