kulstītājtrumulis
"Kulstītājtrumulis" ir latviešu valodas reti lietots, arhaisks vārds, kas apzīmē cilvēku, kas runā pārāk daudz, tukši un bezjēdzīgi — t.i., "pļāpātājs", "pļāpas", "tukšrunis".
Nozīmes nianses:
- Kulstītājs — tas, kas "kulst" (tukši runā, pļāpā).
- Trumulis — cilvēks, kas radījis "trumu" (troksni, skaņu) ar savu runu.
- Kopā veido spilgtu metaforu par cilvēku, kas rada "tukšu troksni" ar lieko pļāpāšanu.
Piemēri lietojumam:
1. Tiešā nozīmē:
"Neuzticas viņam svarīgos jautājumos — viņš ir tīrs kulstītājtrumulis, kas izplata visas noslēpumus."
2. Humoristiski/ironiski:
"Sanāca sapulcē klausīties tikai vienu kulstītājtrumuli, kas stundu runāja par neko."
3. Salīdzinājumā:
"Tā vietā, lai strādātu, viņš kļuvis par īstu kulstītājtrumuli — tikai runā un runā."
Vēsturiskais konteksts:
Vārds atrodams vecākajos latviešu vārdnīcās (piemēram, K. Mīlenbaha vārdnīcā), bet mūsdienās to lieto ļoti reti, galvenokārt literatūrā vai kā ekspresīvu, folklora iespaidu radošu izteicienu. Tas labi ilustrē latviešu valodas spēju radīt tēlainus saliktņus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.