krāciens
"Krāciens" latviešu valodā nozīmē spēcīgu, asi skaņu, kas rodas, kaut ko strauji lūzdot, plīšot vai sprādzienam līdzīgi.
Piemēri:
1. Koka lūšana: "Mežā dzirdējās ass krāciens, kad vētra nolauza vecu egli."
2. Metāla deformācija: "Autokatastrofā atskanēja metālisks krāciens."
3. Sprādziens: "No būvlaukuma atskanēja krāciens — kāds sprāga šāviņš."
4. Lietussarga bojājums: "Vējš to stipri sagrāba, un atskanēja sauss krāciens — lietussargs salūza."
Sinonīmi: rībiens, brāziens, krekšķis, šāviena skaņa.
Lietojums: Vārds biežāk apzīmē neorganisku (piem., koks, metāls) materiālu strauju bojājumu skaņu, bet var attiekties arī uz sprādzieniem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.