sprādziens
"Sprādziens" nozīme:
Tas ir straujš, spēcīgs un parasti īslaicīgs fizikāls vai skaņas parādības izpausmes veids, ko raksturo pēkšņa enerģijas atbrīvošanās, bieži vien ar troksni, spiediena vilni vai izplatīšanos.
Galvenās nozīmes:
1. Fizikāls sprādziens – ķīmisks, kodolsprādziens, gāzes u.c. pēkšņa izplešanās.
2. Skaņas sprādziens – ass, stiprs troksnis.
3. Pārnestā nozīmē – strauja, pēkšņa parādība vai emociju izvirdums.
Piemēri:
1. Fizikālā nozīmē:
"Laboratorijā notika neliels ķīmijas sprādziens."
"Sprādziens raķešu palaišanas laikā atskanēja līdz pat piecas kilometrus attālumā."
2. Skaņas nozīmē:
"Zibens un pēc tam sprādziens – negaiss tuvojas."
"Automašīnas riepa pārsprāga ar spalgu sprādzienu."
3. Pārnestā nozīmē (emocionāls/vardarbīgs uzliesmojums):
"Viņa dusmās izsauca patiesu sprādzienu apsūdzību."
"Pilsētā notika sprādziens vardarbības pēc protestiem."
Sinonīmi:
uzliesmojums, trieciens, bangs, detonācija, izvirdums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.