kosmogonija
Kosmogonija (no grieķu: κόσμος — "pasaule, visums" un γένεσις — "izcelšanās, rašanās") ir mītisku, reliģisku vai filozofisku uzskatu kopums, kas izskaidro Visuma izcelsmi, veidošanos un struktūru. Tā nav zinātniska teorija (tā ir kosmoloģijas joma), bet gan kultūras vai reliģijas radīts stāsts par pasaules radīšanu.
Īsumā: Kosmogonija ir pasaules radīšanas stāsts vai teorija.
Piemēri:
1. Senās Grieķijas kosmogonija (Hēsioda "Teogonija")
– Sākumā bija Haoss (bezgalīga tukšuma personifikācija), no kura radās Gaia (Zeme), Tartars (bezdaibe) un Erods (mīlestība). No viņiem cēlušies dievi un pasaule.
2. Kristietības kosmogonija (Bībele, "Radīšanas grāmata")
– Dievs radīja debesis un zemi 6 dienās no nekā, sākot ar gaismu un beidzot ar cilvēku.
3. Ziemeļu mitoloģijas kosmogonija
– Sākumā pastāvēja bezgalīga tukšuma Ginnungagaps, no kura veidojās ledus un uguns pasaulē. No kuģa ķermeņa radās Zeme, debesis un pirmie cilvēki (Askrs un Embla).
4. Hinduisma kosmogonija
– Visums cikliski rodas, pastāv un iznīkst, vadīts ar trim dieviem: Brahma (radītājs), Višnu (uzturētājs) un Šiva (iznīcinātājs).
5. Mūsdienu zinātniskā kosmogonija (dažreiz saistīta ar kosmoloģiju)
– Lielā sprādziena teorija: Visums radās apmēram pirms 13,8 miljardiem gadu no ārkārtīgi blīva un karsta stāvokļa, un tālāk attīstījās līdz mūsdienu formai.
Atšķirība no kosmoloģijas:
Kosmoloģija ir zinātniska Visuma izpēte, bet kosmogonija vairāk pievēršas izcelsmes stāstiem un simboliskajām interpretācijām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.