konfūcisms
Konfūcisms ir ķīniešu filozofa Konfūcija (551.–479. g. p.m.ē.) dibināta filozofijas un morāles sistēma, kas vēlāk kļuva par reliģisku tradīciju. Tā uzsver cilvēka pilnveidošanu, ētiku, sociālo harmoniju un pareizas uzvedības ievērošanu ikdienas dzīvē.
Pamatprincipi:
1. Ren (人道) — cilvēcība, labestība pret citiem.
2. Li (礼) — rituāli, etiķete, sabiedriskās normas.
3. Xiao (孝) — cieņa pret vecākiem un senčiem.
4. Zhengming (正名) — "vārdu labošana" (atbilstība starp amatu, rīcību un titulu).
5. Junzi (君子) — "cēls cilvēks", morāli pilnveidots indivīds.
Piemēri praksē:
1. Ģimenes attiecības: Bērns izrāda paklausību un rūpes par vecākiem (Xiao), pat pieauguša vecumā.
2. Valdīšana: Valdniekam jāuzvedas tā, lai ar savu godīgumu un rūpēm iegūtu iedzīvotāju uzticēšanos, nevis izmanto spēku.
3. Ikdienas etiķete: Svinīgi rituāli (piemēram, goda izrādīšana senčiem) nostiprina sociālās saites un kārtību.
4. Izglītība: Konfūcisms uzskata, ka cilvēks var pilnveidoties cītīgas mācīšanās un pašdisciplīnas ceļā.
Ietekme: Konfūcisma idejas vairāk nekā 2000 gadus ietekmēja Ķīnas un Austrumāzijas (Koreja, Japāna, Vjetnama) sabiedrību, politiku un izglītību. Mūsdienās tās joprojām ir redzamas ģimenes vērtībās, darba ētikā un kolektīvās harmonijas uzsvara.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.