kasācija
Kasācija (no latīņu cassatio — 'anulēšana, atcelšana') ir tiesvedības process, kurā augstākā tiesa pārbauda zemākas instances tiesas lēmuma likumību un pamatotību, neizskatot lietu no jauna. Tas nav trešā instance, bet procesa kļūdu un tiesību normu pareizas piemērošanas kontrole.
Galvenās iezīmes:
1. Neizskata faktu apstākļus no jauna — koncentrējas uz tiesību pareizu lietošanu un procedūru ievērošanu.
2. Var anulēt (atsaukt) lēmumu un atsūtīt lietu uz jaunu izskatīšanu.
3. Rakstiskais process — parasti bez tiešas liecību noklausīšanās.
Piemēri:
1. Civillietā
Piemērs: Tiesas lēmums par mantas dalīšanu tiek apstrīdēts kasācijā, jo pieteikums uzskata, ka tiesa nepareizi piemēroja īpašuma tiesību normas.
2. Krimināllietā
Piemērs: Apsūdzētais iesniedz kasācijas sūdzību, apgalvojot, ka tiesas procesā tika pārkāptas viņa aizsardzības tiesības (piemēram, liecinieka noklausīšanas kārtības pārkāpums).
3. Administratīvajā procesā
Piemērs: Uzņēmums apstrīd valsts iestādes sankciju, uzsverot, ka administratīvā lieta izskatīta ar procedūras pārkāpumiem.
Atšķirība no apelācijas:
- Apelācija — jauns lietas izskatījums ar faktu un pierādījumu pārbaudi.
- Kasācija — tikai tiesību piemērošanas un procesa kārtības pārbaude.
Latvijā kasācijas instance ir Augstākā tiesa (Senāts).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.