"Kadiķzars" ir latviešu tautasdziesmās sastopams vārds, kas apzīmē jaunu, stipru, iespaidīgu vīrieti — bieži vien ar varonīgu, pat varalīku nokrāsu. Tas nav ikdienas vārds, bet literārs, ar senu folklorisku pieskaņu.
Nozīme īsumā:
- Jauns, spēcīgs vīrietis (bieži varonis vai karavīrs)
- Varonisks jauneklis (ar fizisku un morālu spēku)
- Vīrietis, kas rada iespaidu (ar augstumu, statūru, drosmi)
Piemēri no tautasdziesmām:
1. "Es jāju pa ceļu, satiku kadiķzaru,
Lūdzu, kadiķzar, iedod man zirgu!"
Šeit "kadiķzars" ir iespaidīgs jātnieks, pie kura meitene lūdz palīdzību.
2. "Kadiķzariņ, kā tu augsti aug,
Vai tev māmiņa baroja ar ozolu?"
Šajā dziesmā "kadiķzariņ" (samazinājumā) tiek uzslavēts kā augsts, stiprs jauneklis, it kā audzis kā ozols.
Mūsdienās šis vārds lietots reti, galvenokārt dzejā vai folkloras kontekstā, lai radītu senatnisku, poētisku vai varonīgu atmosfēru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.