izdzimtenis
"Izdzimtenis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas ir dzimis un uzaudzis noteiktā vietā, kā arī ir ar to vietu emocionāli vai kultūri saistīts. Tas var būt gan dzimtene (dzimtā vieta), gan arī vieta, kur persona ir nostiprinājusies un sajūtas kā mājās.
Īsi sakot:
Izdzimtenis = cilvēks, kas pieder noteiktai vietai pēc dzimšanas, uzaudzināšanas vai garīgās piederības.
Piemēri:
1. Dzimšanas saistība:
"Viņš ir Rīgas izdzimtenis — tur dzimis, augis un visu mūžu dzīvojis."
2. Garīgā/emocionālā piederība:
"Lai gan viņa dzimusi ārzemēs, pēc dvēseles tā ir Latvijas izdzimtene, jo šeit ir atradusi savu domu un kultūras saknes."
3. Reģionālā piederība:
"Kā īsts Kurzemes izdzimtenis viņš zina katru meža taku un jūras krasta leģendu."
Sinonīmi:
dzimtenis, vietējais, pamatiedzīvotājs, austuves bērns (poētiski).
Lietojuma nianse:
Vārds bieži lietots, lai uzsvērtu ne tikai dzimšanas vietu, bet arī garīgo, kultūras vai emocionālo saikni ar konkrēto reģionu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.