hēgelisms
"Hēgelisms" (angļu: Hegelianism) ir termins, kas apzīmē vācu filozofa Georga Vilhelma Frīdriha Hēgela (1770–1831) idejas un filozofisko sistēmu. Tās pamatā ir dialektika — domāšanas process, kurā pretējās idejas (tēze un antītēze) nonāk konfliktā, bet pēc tam tiek atrisinātas augstākā sintēzē. Hēgelisms uzsver, ka realitāte un vēsture attīstās, pārvarot pretrunas, un ka "Viss reāls ir racionāls, viss racionāls ir reāls".
Galvenās iezīmes:
1. Dialektika – attīstības process caur pretrunu pārvarēšanu.
2. Absolūtais gars – visa realitāte kā garīgas būtnes izpausme.
3. Vēstures nepieciešamība – vēsture kā brīvības un apziņas attīstības process.
Piemēri:
1. Politiskā attīstība (pēc Hēgeļa interpretācijas):
- Tēze: Monarhija (vienvaldība).
- Antītēze: Revolūcija (demokrātijas prasības).
- Sintēze: Konstitucionāla valsts (brīvības un kārtības apvienojums).
2. Filozofijas attīstība:
- Tēze: Ideālisms (Platons – idejas kā pamatrealitāte).
- Antītēze: Empīrisms (Loks – pieredze kā zināšanu avots).
- Sintēze: Hēgeļa absolūtais ideālisms (apvieno abas pieejas).
3. Sociālā konflikta piemērs:
- Tēze: Vergu sabiedrība (kārtas struktūra).
- Antītēze: Vergu sacelšanās (brīvības pretenzijas).
- Sintēze: Jauna sociālā iekārta (piemēram, feodālisms).
Ietekme: Hēgelisms ietekmēja Marksismu (Marks pārņēma dialektiku, bet noliedza Hēgeļa ideālismu), eksistenciālismu (Kjērkegors kritizēja tā sistēmu) un mūsdienu sociālo teoriju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.