gurkstoņa
"Gurkstoņa" ir dzejolis, kurā dominē humoristisks, asprātīgs vai ironisks stāstījums, bieži ar satīrisku pieskaņu. Tas var būt īss, asprātīgs stāstiņš vai anekdote, kas izteikta pantos.
Galvenās iezīmes:
- Humoristisks, asprātīgs tonis
- Bieži satīrisks vai ironisks
- Parasti īss un koncentrēts
- Var būt stāstījums vai anekdote
Piemēri latviešu literatūrā:
1. Jāņa Raina dzeja – daudzi viņa dzejoļi (piemēram, "Pērkons, debess dēls") satur asprātīgus, humoristiskus elementus, kas var tikt saistīti ar gurkstoņa raksturu.
2. Aspazijas dzeja – daži viņas dzejoļi ar asiem vai ironiskiem pieskārieniem.
3. Mūsdienu humoristiskā dzeja – daudzi mūsdienu dzejnieki (piemēram, Juris Kronbergs, Māra Zālīte) raksta dzejoļus, kas atbilst gurkstoņa aprakstam – īsi, asprātīgi, ar humoru vai ironiju.
Īss piemērs (stila ilustrācija):
"Sēž vīrs pie galda,
Domās grimis dziļi.
Sieva vaicā: 'Ko tik domā?'
– 'Kā tu mani sliņķi sauli!'"
Šādi dzejoļi bieži izmanto ikdienas situācijas, lai ar humoru vai asprātību atspoguļotu cilvēku rakstus vai sabiedrības paradumus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.