"Godkāre" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē pārliecību par savām spējām, pašapziņu, pašcieņu vai lepnumu. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu cilvēka iekšējo pārliecību un vērtības izjūtu, kas var būt gan pozitīva (piemēram, pašapziņa), gan negatīva (piemēram, iedomība).
Piemēri:
1. Pozitīvā nozīmē (kā pašapziņa):
Viņa runāja ar lielu godkāri, aizstāvot savus principus.
Godkāre neļāva viņam piekrist neprava priekšlikumam.
2. Negatīvā nozīmē (kā iedomība):
Pārāk liela godkāre noveda viņu pie konflikta ar kolēģiem.
Savas godkāres dēļ viņš nevarēja atzīt kļūdu.
Sinonīmi: pašapziņa, pašcieņa, lepnums, pašnovērtējums.
Antonīmi: pazemība, pašniedrīgums, pašvājība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.