goddevība

"Goddevība" nozīme īsumā:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē dievišķību, dievišķo būtību, dieva raksturu — t.i., īpašības, kas raksturīgas dievam vai dieviem (piemēram, mūžīgums, visvare, pilnība, svētums). Vārds bieži lietots reliģiskā vai filozofiskā kontekstā, lai runātu par dievišķo dabu.

Piemēri lietojumā:

1. Reliģiskā kontekstā:
"Daudzās reliģijās cilvēki cenšas saskatīt goddevību pasaules dabas skaistumā un kosmiskajā kārtībā."

2. Filozofiskā diskusijā:
"Filozofs meklēja pierādījumus par goddevības esamību cilvēka garīgajā pieredzē."

3. Mākslas aprakstā:
"Baznīcas freskā gleznotājs ir iezīmējis svētā goddevību caur gaismas un mierpilno izteiksmi."

Sinonīmi: dievišķība, dievišķā būtība, dvēselīgums (kontekstā atkarībā).
Antonīmi: cilvēciskums, zemīgums, materiālisms.

Įrašas
Paaiškinimas	"Goddevība" nozīme īsumā: Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē dievišķību, dievišķo būtību, dieva raksturu — t.i., īpašības, kas raksturīgas dievam vai dieviem (piemēram, mūžīgums, visvare, pilnība, svētums). Vārds bieži lietots reliģiskā vai filozofiskā kontekstā, lai runātu par dievišķo dabu. Piemēri lietojumā: 1. Reliģiskā kontekstā: "Daudzās reliģijās cilvēki cenšas saskatīt goddevību pasaules dabas skaistumā un kosmiskajā kārtībā." 2. Filozofiskā diskusijā: "Filozofs meklēja pierādījumus par goddevības esamību cilvēka garīgajā pieredzē." 3. Mākslas aprakstā: "Baznīcas freskā gleznotājs ir iezīmējis svētā goddevību caur gaismas un mierpilno izteiksmi." Sinonīmi: dievišķība, dievišķā būtība, dvēselīgums (kontekstā atkarībā). Antonīmi: cilvēciskums, zemīgums, materiālisms.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.