gausule
"Gausule" latviešu valodā ir dzejolis vai dziesma, kas raudzīta par mirušo, parasti bērēs vai piemiņas brīžos. Tas ir sinonīms vārdiem elēģija vai sēru dziesma.
Īss skaidrojums:
Tas ir žanrs, kurā izteiktas sēras, skumjas un cieņa mirušajam, bieži ar melanholisku, lirismu bagātu toni.
Piemēri:
1. Kārļa Skalbes "Gausules" — dzejolis, kurā tiek apraudāta mirusī māte, atspoguļojot dziļas personīgās sēras:
> "Māmiņ, māmiņ, kur tu gāji?
> Vakars kluss un debess tumša...
> Vējš pie loga asaras raisa,
> Es tevi gaidu, māmiņ, māmiņ!"
2. Fricis Bārda dzejoļu cikls "Gausules" — veltīts dzejnieka mirušajai sievai, kurā savijas sēras, atmiņas un dabas ainavas:
> "Klusi, klusi nāc pie manis,
> Nakts ir tumša, ceļš ir tāls..."
3. Tautas gausules — daudzas latviešu tautasdziesmās ir gausuļu motīvi, piemēram, raudājumi par mirušo brāli, tēvu vai laulāto, kas bieži saistīti ar bēru rituāliem un gadskārtu tradīcijām.
Papildus informācija:
Vārds "gausule" cēlies no darbības vārda "gausot" (raudāt, sērot). Žanrs ir sastopams gan folklorā, gan mākslas dzejā, un tas nereti ietver arī filosofiskas pārdomas par dzīvību, nāvi un atmiņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.