faetons
"Faetons" latviešu valodā ir senās grieķu mitoloģijas tēls — dieva Heliosa (Saules dieva) dēls, kurš mēģināja vadīt tēva saules ratu, bet nespēja to noturēt, izraisot haosu debesīs un uz zemes. Pēc leģendas viņš tika nogalināts, lai pasargātu pasauli no iznīcības.
Nozīme mūsdienās:
1. Mītoloģiskais simbols — pārmērīga ambīciju, nepakļaušanās un neapdomīgas drosmes iemiesojums.
2. Astronomijā — īpašs komētu vai asteroīdu tips, kas tuvojas Saulei ļoti tuvu (piemēram, Fetona asteroīds).
3. Reti literatūrā — greznas, vieglas karietes apzīmējums (no vēsturiskā konteksta, kur "phaeton" bija atklāta četru riteņu ratiņu veids).
Piemēri lietojumā:
1. "Viņš uzvedās kā faetons — grasījās pārņemt uzņēmumu, bet beigās sabojāja visu." (kā metafora par pārgalvību)
2. "Faetona asteroīds ir viens no potenciāli bīstamajiem debess ķermeņiem." (astronomijas kontekstā)
3. "Mākslinieka gleznā attēlots faetons, krītams no debesīm ar saules ratiem." (mītoloģiskais sižets)
Etimoloģija:
Vārds cēlies no grieķu Φαέθων (Phaethōn) — "spīdošais", "spīdētājs".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.