noturēt
noturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju, pārej.- Turot panākt, ka (kas) paliek kādā vietā, kādā stāvoklī; panākt, būt par cēloni, ka (kas) neaizvirzās, neaizbēg. N. maisu uz pleciem, saini rokās. N. arklu taisni. N. zirgu aiz pavadas. Virve laivu nenoturēja.
- Turēt kādu laiku; panākt, ka atrodas (kur kādu laiku). N. smago somu visu laiku rokā. N. bērnu visu celu klēpī. N. viesus līdz vēlam vakaram. N. zirgu visu dienu stallī. Pārāk ilgi n. pie sevis bibliotēkas grāmatu.
- Saglabāt (līdzsvaru); panākt, ka (kas) paliek kādā stāvoklī. N. ķermeni taisni. N. rokas gar sāniem.
- Panākt, ka neizpaužas, nao manāms (piem., emocionāls pārdzīvojums). N. smieklus, asaras. N. noslēpumu pie sevis.
- Aplam iedomāties, pieņemt, uzskatīt (kādu par ko citu, citādu). Noturēju viņu par savu paziņu. N. kādu par ļoti gudru.
- Novadīt, panākt, ka noris. nevēl. N. sapulci, apspriedi. N. garu runu.
- Spēt pareizi izveidot, līdz galam izdziedāt. sar. N. melodiju, balsi.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'noturet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.