Epikūrisms (no grieķu filozofa Epikūra vārda) ir filozofiskais virziens, kas uzsver, ka dzīves mērķis ir garīgais un fiziskais patikums, bet ne pārmērība. Epikūrs uzskatīja, ka patiesā laime sastāv no mieriem, vienkāršības un draudzības, nevis jutekļu izsalkuma vai greznības. Viņš ieteica izvairīties no sāpēm un nevajadzīgām vēlmēm, lai sasniegtu ataraksiju (dvēseles mieru).
Galvenās idejas:
1. Hēdonisms pārdomāts – patikums jāvērtē, bet ne kā mērķis pats par sevi.
2. Vienkāršība – ierobežotas vajadzības noved pie lielākas apmierinātības.
3. Draudzība – cieši attiecības ir viena no lielākajām dzīves baudām.
4. Brīvība no bailēm – īpaši no nāves bailēm, ko var pārvarēt ar sapratni.
Piemēri epikūrismā:
1. Vienkārša bauda – baudīt klusu vakaru ar draugiem, vienkāršu maltīti un sarunu, nevis greznu banketu.
2. Garīgais miers – izvēlēties dzīvi bez nevajadzīga stress, strādāt pietiekami, lai nodrošinātu pamatvajadzības, bet ne tiekties pēc bagātības vai varas.
3. Dzīvesvērtības – veltīt laiku hobijiem, zināšanām un cilvēkiem, nevis materiālām lietām.
Mūsdienu kontekstā epikūrismu bieži saista ar apzinātu, lēnu dzīvesveidu, kurā cilvēki meklē vienkāršas, bet dziļas baudas, nevis pārmērību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.