Eksistenciālisms ir filozofiska kustība, kas uzsver indivīda brīvību, atbildību un jēgas meklējumus bezgalīgā un nerūpīgā Visumā. Tās centrālā ideja: "Eksistence ir pirms būtības" — cilvēks vispirms pastāv, un tikai pēc tam, izdarot izvēles, viņš veido savu būtību.
Galvenās iezīmes:
1. Brīvība un atbildība — cilvēks ir "lemts būt brīvs", un viņš pašam rada savas vērtības.
2. Absurds — cilvēka tieksme pēc jēgas saskaras ar bezjēdzīgu pasaulī.
3. Nevērība un bezkaunība — cilvēks piedzīvo vientulību un bailes, kad saprot savu pilnīgo atbildību.
4. Autentiskums — dzīvei jābūt pārdomātai, balstītai paša izvēlēs, nevis sabiedrības normas.
Piemēri:
1. Literatūrā — Albera Kami romāns "Svešinieks" par Meursault, kurš saskaras ar dzīves absurdu un sabiedrības viltus normas.
2. Filozofijā — Žana-Pola Sartra apgalvojums: "Cilvēks ir tikai tas, ko viņš sevi padara", uzsverot, ka mēs esam savu izvēļu kopums.
3. Dzīvē — Situācija, kad cilvēks pēkšņi zaudē darbu vai ticību, un ir spiests radīt savu jēgu no nulles, nevis meklēt to ārējos noteikumos.
Īsumā: Eksistenciālisms ir par to, ka dzīvei nav iepriekš noteiktas nozīmes — mēs paši to veidojam, izdarot izvēles un pieņemot par tām atbildību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.